Elektronisko materiālu lietojums kļūst arvien aktīvāks un būtībā tas jau ir kļuvis par neatņemamu mācību procesa sastāvdaļu. Arvien biežāk nākas saskerties ar mācībspēkiem, kas īsti neizprot elektroniskā materiāla būtību. Jebkurš dokuments, kas pārvērsts digitālā veidā vēl nekļūst par elektronisko mācību materiālu. Tāpēc lai veicinātu izpratni par elektroniskā mācību materiāla izstrādes prasībām, nolēmu apkopot svarīgākās īpašības.

Lai nodrošinātu  mūsdienīga un kvalitatīva elektroniskā mācību materiāla izveidošanu, nepieciešams ievērot noteiktas šādas izstrādes prasības:

  • interaktīvā elektroniskā materiāla saturs jārealizē tā, lai tas būtu maksimāli pielāgots cilvēka uztverei, ietverot gan lasīšanu, gan klausīšanos, gan patstāvīgu darbošanos;
  • ņemot vērā, ka tas ir mācību materiāls, tam arī jārealizē didaktikas noteiktie uzdevumi – zināšanu sniegšana, prasmju un iemaņu izkopšana un pārbaude.

Var uzskatīt, ka elektroniskie materiāli tradicionāli sastāv no 3 komponentēm:

  • mācību mērķa – mērķis attēlo sasniedzamos rezultātus un raksturo pedagoga nodomus.
  • mācību satura, kas skaidro kā sasniegt šo mērķi
  • vērtēšanas komponente, ar kuras palīdzību tiek noteikts sasniegtais zināšanu vai prasmju līmenis.

Prasības elektroniskā materiāla izstrādē

Lai arī mācību procesā tiek izmantoti saturiski un funkcionāli dažādi elektroniskie mācību materiāli, ir noteiktas prasības, kas jāievēro to izstrādē. Analizējot pieejamo literatūru un zinātniskās publikācijas, var secināt, ka interaktīvu e mācību materiālu izstrādes prasības iedalāmas šādās grupās:

  • tehniskās prasības;
  • prasības formai jeb dizainam;
  • prasības saturam.

 

Tehniskās prasības

Lielākā daļa prasību mums uzstāda pati materiāla realizācijas vide. Ja mācību materiāls tiek veidots Moodle sistēmā, tad tam ir visas ar tīmekļa vidi saistītās prasības.
Viens no būtiskākajiem uzstādījumiem šeit ir faila izmērs, ko var mērīt megabaitos (Mb), jo visi mēdiju faili vispirms tiek lejupielādēti un tikai tad atvērti.  Būtiskākais, kam jāpievērš uzmanība, ir attēli. Tos vajag samazināt līdz optimālam izmēram – 640x480 pikseļiem. Visiem, kam datorā ir Microsoft Office rīki, to var ērti izdarīt ar Microsoft Office Picture Manager programmu. Arī PowerPoint prezentācijās var viegli samazināt bilžu izmēru, izvēloties funkciju Compress Pictures.
Atcerieties, ka Moodle sistēma tikai izvieto failus, tā nenodrošina to atvēršanu. Ja kāds materiāls ir veidots ar kādu speciālu programmatūru, tad studentiem jāpaskaidro kā to atvērt.


Dizaina prasības

Veidojot e-mācību materiālus, tiek aktualizēts jautājums par vizuālo noformējumu – profesionāli izvērtētu dizaina paņēmienu izmantošanu materiāla satura atspoguļošanai, kā arī materiāla piemērojamību atšķirīgiem mākslinieciskajiem dizainiem. Nozīmīga loma atvēlēta dizaina psiholoģiskajam aspektam, kas pamatojas uz pētījumiem neirozinātnē – krāsās tiek izmantoti augsto frekvenču krāsu toņi, kas smadzenēs rada pozitīvu attieksmi pret mācību procesu. Svarīgi, izmantojot dizaina paņēmienus, nodrošināt satura uztveramību. Jāievēro šādas pamatprasības:

  • nodaļu, apakšnodaļu un konkrēto tēmu virsraksti ir izcelti;
  • simboli un šrifti atspoguļo nodaļu vai tēmu savstarpējo hierarhiju un saistību;
  • atšķirīgi noformēti satura elementi – definīcijas, likumi, formulas, jauni jēdzieni, termini, svešvārdi, uzdevumu veidi, norādes un piktogrammas;
  • būtiskāko jēdzienu un saturiski nozīmīgu jautājumu vizualizācija, izmantojot animācijas iespējas, un atspoguļojuma pakāpenības principa ievērošana.


Satura prasības

Arvien jaunas prasības tiek izvirzītas arī interaktīva e materiāla saturam un tā izklāsta veidam – jāievēro gan vispārējie metodiskie ieteikumi mācību materiālu veidošanai, gan arī pamatprincipi, kas attiecināmi tieši uz digitālā satura izstrādi.
Vispārējos metodiskos ieteikumus, lai nodrošinātu satura uztveramību un izglītojamā motivētu izziņas darbību, precīzi izvērtējuši Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Pedagoģijas nodaļas mācībspēki:

  • Mācību satura izkārtojums ir tematiski un metodiski sagrupēts un pārskatāmi izkārtots.
  • Mācību saturs ir stingri strukturēts – izdalītas un izceltas galvenās nodaļas, apakšnodaļas un tēmas.
  • Virsraksti satur īsu un konkrētu informāciju par attiecīgās tēmas, nodaļas vai apakšnodaļas saturu.
  • Precīzi tiek formulēti uzdevumu noteikumi, tiek lietoti pārliecinoši piemēri un spilgti fakti.
  • Pamatzināšanu izklāstā tiek izmantots simbolu un grafiskais veids, lai izceltu vispārīgos jēdzienus, to likumsakarības. Teksts ir viegli uztverams, veicina mērķtiecīgu mācību darbu.
  • Saistošs un viegli uztverams ilustratīvais materiāls ar saprotamiem paskaidrojamiem zem tā.

Vēl mēdz izvirzīt šādas vispārējās prasības digitālā satura izstrādei:

  • jāveicina motivācija mācīties;
  • jānodrošina kvalitatīvs, saistošs saturs, kas papildināts ar aktuāliem piemēriem, kā zināšanas tiek izmantotas praksē;
  • jāveicina aktīva mācīšanās – iespējai interaktīvi darboties jābūt iekļautai materiālā;
  • jāvizualizē svarīgākie jēdzieni un koncepcijas;
  • jāakcentē būtiskais, izvairoties no nevajadzīgas kognitīvās slodzes un atceroties, ka cilvēka izziņas spējas ir ierobežotas;
  • jāveicina satura atkārtota izmantojamība un adaptivitāte atbilstoši izglītojamo mācību vajadzībām.

Interaktīvam e mācību materiālam jārealizē zināšanu sniegšanas, nostiprināšanas un pārbaudes funkciju, kas nozīmē, ka šādu materiālu veidošanā ir būtiskas visas trīs pēc didaktiskajiem uzdevumiem klasificētās metožu grupas – zināšanu sniegšanas metodes, zināšanu nostiprināšanas jeb prasmju un iemaņu izkopšanas metodes un zināšanu pārbaudes metodes.